ad
Juridiskā palīdzība autovadītājiem
Administratīvā pārkāpuma protokols
SākumlapaProtokols › Administratīvā pārkāpuma protokols

Administratīvā pārkāpuma protokols


Kādas personas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu?

Administratīvo pārkāpumu protokolus par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastāda valsts policija. Par atsevišķiem pārkāpumiem, kā, piemēram, stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, protokolu var sastādīt arī pašvaldības policija. Ja pašvaldības policija konstatē kādu pārkāpumu, kas nav tās kompetencē, vienmēr jāizsauc valsts policija protokola sastādīšanai.

Kādos gadījumos administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda?

Likums paredz iespēju atbrīvot transportlīdzekļa vadītāju no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Maznozīmīgs pārkāpums ceļu satiksmē ir pārkāpums, par kuru paredzētais naudas sods nepārsniedz LVL 30,00, ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Šādā gadījumā protokolu nesastāda.

Kāds ir administratīvā pārkāpuma protokola saturs?

Protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments. Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuriem pielikumā pievienots protokola veidlapas paraugs. Taču policijas izmantotās veidlapas neatbilst šiem noteikumiem, jo policijas veidlapās nav sadaļas "10. Piezīmes par protokola saturu." Protokolā pamatā jānorāda protokola sastādīšanas laiks un vieta, protokola sastādītāja vārds, uzvārds, amats, ziņas par pārkāpēju, pārkāpuma izdarīšanas vieta, laiks un būtība, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību. Tāpat jāpaziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Cik administratīvā pārkāpuma protokolus sastāda?

Ja transportlīdzekļa vadītājs izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, tad sastāda tik protokolus, cik institūcijas izskata pārkāpumus. Visus vienas institūcijas izskatīšanai piekritīgos pārkāpumus norāda vienā protokolā. Piemēram, tiek apturēts transportlīdzekļa vadītājs par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Pēc apturēšanas tiek konstatēts, ka transportlīdzeklim beigusies tehniskā apskate un vadītājs atrodas alkohola reibumā. Šajā gadījumā tiek sastādīts protokols par ātruma pārsniegšanu un tehnisko apskati, un lēmumu saskaņā ar šo protokolu pieņem policija. Savukārt par alkohola reibumu sastāda otru protokolu, kuru nosūta izskatīšanai tiesai.

Kādos gadījumos administratīvā pārkāpuma protokolu drīkst sastādīt bez pārkāpēja klātbūtnes?

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnē, protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz personas deklarēto dzīvesvietu. Šajā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Šādā veidā notiek, ja, piemēram, personu nogādā medicīniskajā pārbaudē sakarā ar aizdomām par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu iespaidā. Analīžu rezultāti jāgaida vairākas dienas. Protokolu var sastādīt tikai pēc pozitīvu analīžu rezultātu saņemšanas. Ja persona pēc uzaicinājuma neierodas uz protokola parakstīšanu, tas tiek nosūtīts pa pastu.

Attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem protokolu-lēmumu sastāda bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes. Šajā gadījumā protokols netiek nevienam sūtīts. Ja piemērotais sods netiek samaksāts, tad transportlīdzekļa īpašniekam atsūta paziņojumu par nesamaksāto sodu.

Kādas tiesības jāizskaidro, sastādot protokolu?

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus. Raksta autoram daudzu gadu laikā nav nācies saskarties ar tādu lietu, kurā policisti zinātu šīs tiesības un arī tās izskaidrotu. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka protokolā ir viens paraksts par divām lietām - ar protokola saturu iepazinos un tiesības izskaidrotas. Parasti persona izlasa protokolu, parakstās par to, bet tur blāviem knapi salasāmiem burtiem uzdrukāts arī teksts, ka tiesības un pienākumi izskaidroti. Ar šīm tiesībām un pienākumiem var iepazīties protokola veidlapas otrā pusē. Personas tiesības šajā gadījumā ir gan pašai, gan ar aizstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, nokopēt tos, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

E.Džeriņš, mag.iur.


[05.10.2013]
ad
Sodi un punkti