ad
Juridiskā palīdzība autovadītājiem
Meklēt iSOS rakstos:
Biežāk uzdotie jautājumi

Biežāk uzdotie jautājumi


Vai man sava automašīna jāved uz regulārajām apkopēm un remontiem pie oficiālā auto dīlera?

[16.05.2014.] Automobiļa īpašniekam garantijas laikā ir jāveic regulāras un obligātas mehāniskā transportlīdzekļa tehniskās apkopes, kā to paredz attiecīgā ražotāja garantijas noteikumi, citādi var tikt zaudēta garantija. Tāpat garantijas laikā var būt veicamas citu detaļu nomaiņas, remontdarbi, kurus nesedz garantija, bet, tos neveicot, garantija var tikt zaudēta. Garantijas laikā tehniskā apkope ietver tādus pakalpojumus kā eļļas maiņa, eļļas filtru maiņa, bremžu kluču nomaiņa un citi pakalpojumi, kā arī remontdarbi, kas tiek veikti garantijas perioda laikā, bet par klienta finanšu līdzekļiem. Taču šīs apkopes un remontdarbi nav obligāti jāveic pie jauna auto pārdevēja, kā arī nav jāizmanto šī pārdevēja piedāvātās detaļas un materiāli!

Uzreiz minēšu kādu nesenu piemēru. Cilvēks 2013.gada beigās iegādājās Latvijā pie oficiāla izplatītāja jaunu auto. Cilvēks par 30% lētāk bija iegādājies Liqui Moly eļļu un kvalitatīvus eļļas filtrus. Te jāpiebilst, ka šī eļļa bija īpaši izstrādāta tieši šim konkrētam motoram. Turklāt lielākais Eiropas autožurnāls nesen šī ražotāja eļļu atzina par Nr.1. Cilvēkam tika liegta iespēja garantijas laikā veikt apkopi, izmantojot paša eļļu un eļļas filtru. Kad es servisa vadītājam uzrādīju zemāk minēto ES regulu un pajautāju, kāds šķērslis ir veikt apkopi, izmanot šo eļļu un filtru, uzreiz noskaidrojās, ka abi der, taisnojoties, ka sākotnēji domājuši, ka klients pats kaut kādu eļļu uztaisījis. Oficiālo izplatītāju uzcenojumi veido lielu cenu atšķirību. Jo ilgāka garantija, jo vairāk tiek šādi pārmaksāts. Ir arī tādi absurdi gadījumi, kad autoražotājs atzīst automašīnas detaļu rūsēšanu rūpnīcas defekta dēļ, tomēr oficiālais izplatītājs atsakās šo rūpnīcas brāķi novērst, aizbildinoties, ka nav ievēroti garantijas noteikumi, jo motora eļļu mainījis cits serviss.

Lai novērstu iespējamos konkurences traucējumus automobiļu remonta un apkopes tirgū, novērstu aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu automobiļu apkopes un remonta tirgū, Eiropas Komisija pieņēma 2010.gada 27.maija regulu Nr.461/2010 (turpmāk - Regula), kuru piemēro jau no 2010.gada 1.jūnija. Šīs Regulas mērķis ir palielināt konkurenci un nodrošināt efektīvu konkurenci remonta un tehniskās apkopes tirgos, kā arī atvieglot alternatīvu rezerves daļu lietošanas iespējas, ļaujot remontētājiem piedāvāt galalietotājiem konkurētspējīgas rezerves daļas. Ar šo regulu, vēl noteiktāk, salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo regulu EK 1400/2002, kas regulēja līdzīgus noteikumus vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē, tiek ierobežotas situācijas, kad ražotāji, ļaunprātīgi izmantojot automobiļa garantijas esamības faktu, “uzspiež” patērētājiem automašīnas labošanu tikai autorizētos servisos, izmantot ražotāju piegādātās rezerves daļas.

Svarīgi, ka neatkarīgajiem remonta uzņēmumiem, veicot garantijas apkopes un remonta darbus, jāatbilst noteiktām ražotāja prasībām - jāveic darbinieku apmācība, jāiegādājas automobiļu tehnisko apkopju un remontu programmas, jāuzstāda atbilstošas iekārtas un instrumenti. Tāpat šādi servisi drīkst izmantot tikai materiālus un rezerves daļas, kuras atbilst attiecīgai automašīnai un automašīnas ražotāja prasībām. Te gan ir praktiska problēmiņa, kā gan patērētājs var zināt atšķirību. Piemēram, Auto Asociācijas (bijusī Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācija) interneta mājaslapā www.autoasociacija.lv ir teikts, ka tā ir vienīgā organizācija Latvijā, "kas apvieno mehānisko transportlīdzekļu ražotājus, mehānisko transportlīdzekļu komponentu un/vai rezerves daļu ražotājus un/vai tirgotājus, importētājus, pilnvarotos auto tirgotājus, autorizētos un neatkarīgos mehānisko transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojuma sniedzējus." Taču sadaļā "Biedri" vienīgais "nedīleris" ir Bosch car service. Neviens rezerves daļu ražotājs vispār nav norādīts. Šajā pašā lapā ir norādīts, ka drīkst izvēlēties alternatīvu servisu un detaļu ražotāju un ka par to atbilstību vajag pārliecināties, bet ne vārda par to, kā patērētājs to var izdarīt. Praktiski ir tā, ka katram, kurš grib izmantot kādu alternatīvu servisu, eļļu, rezerves daļu u.tml., vajag vismaz e-pasta formā saņemt apliecinājumu no auto pārdevēja, ka izvēlētā alternatīva atbilst prasībām. Ja līdzīgi kā augstāk minētajā piemērā ar eļļu un filtru, tiek saņemts atteikums, tad ir jālūdz paskaidrot, kur ir problēma.

Apkopojot visu iepriekš teikto, jāpiebilst, ka gala patērētājam nav jāzaudē transportlīdzekļa ražotāja sniegtās garantijas tiesības tikai tā iemesla dēļ, ka standarta apkopi vai remontdarbus ir veicis neatkarīgs serviss. Tomēr, ja neatkarīgā servisa nepareizs remonts ir bojājumu cēlonis, garantija var tikt zaudēta, un neatkarīgais serviss, kas šos darbus izpildījis, ir civiltiesiski atbildīgs par radītajiem zaudējumiem. Līdz ar to ļoti svarīgi ir saglabāt dokumentus par eļļas, filtru, rezerves daļu u.c. iegādi, visu apkopju un remontdarbu veikšanu un apmaksu. (E.Džeriņš)

 

Vai es drīkstu šķērsot krustojumu, kad pēkšņi iedegas dzeltenais signāls?

[25.12.2013.] CSN 65.punkts nosaka: "Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. ...". Vadītājs, kurš pārzina savu auto, parasti lieliski zina normālas apstāšanās vajadzīgo attālumu. Taču te ir vairāki tehniski un fizikāli aspekti. Piemēram, ja vadītājs ziemā brauc ar jaunu auto, kurš aprīkots ar jaudīgām bremzēm un jaunām ziemas riepām no labākā gala, tad pat bez straujas bremzēšanas aizmugurē braucošais neizbēgami ietrieksies aizmugurē. Līdz ar to vadītājam ir pienākums "aprēķinos" rēķināties ar citu auto vismaz uz pusi sliktāku saķeri ar ceļa segumu.

Otra galējība, kuru var novērot - iedegas dzeltenā gaisma, pēkšņi auto strauji uzņem ātrumu, šķērsojot luksoforu pat tad, kad tajā jau iedegas sarkanā gaisma. Šie ir bīstami un aizliegti manevri, kuri bieži noved pie ceļu satiksmes negadījumiem ar transportlīdzekļiem, kuri uzsāk kustību pa šķērsojamo brauktuvi pie atļautās zaļās gaismas.

Dažreiz rodas strīdi ar ceļu policiju - varēju vai nevarēju apstāties, strauji nebremzējot. Te lieti noderētu videoreģistratora ieraksts. Katrā ziņā šādas apsūdzības izvirzīšanai policijai noteikti vajadzētu kā pierādījumu videoierakstu, jo pretējā gadījumā personas vainu nav iespējams pierādīt un ne tiesai, ne ekspertiem pēc tam nav nekāda objektīva avota, uz kura pamata veikt aprēķinus. Ja vadītājs nepiekrīt izvirzītajai apsūdzībai, tad noteikti protokolā jāieraksta "Nepiekrītu protokolā norādītajam pārkāpumam" (sīkāk skatīt sadaļu Protokols).

Visbeidzot, runājot par krustojumiem, ļoti, ļoti nekorekti rīkojas tie, kuri sastrēgumu stundās iebrauc krustojumā, kaut ir acīmredzami, ka nav cerību izbraukt no tā. Tādējādi pa šķērsojamo brauktuvi braucošie visā atļaujošās zaļās gaismas ciklā fiziski nevar šķērsot krustojumu. CSN 139.punkts nosaka: "Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem." Diemžēl bieži šādas rupjības atļaujas sabiedriskā transporta vadītāji, kuri ar sava transportlīdzekļa garumu krustojumu nobloķē tā, ka pat gājēji nekur netiek.

Vai mani var sodīt par pretimbraucošo transportlīdzekļu brīdināšanu (gaismu pamirkšķināšana) par ceļu policijas posteni?

[11.12.13] Dažreiz autovadītāji jautā, vai var sodīt par citu vadītāju brīdināšanu ar gaismām. Es vienmēr atbildu, ka šādas darbības ir obligātas saskaņā ar CSN 10. un 185.punktu, jo katra vadītāja pienākums ir rīkoties tā, lai satiksme būtu droša. Taču tikko man uzdeva šo jautājumu cilvēks, kuru pretimbraucošā policijas ekipāža apturēja un grasījās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par brīdināšanu. Tāpēc šajā jautājumā jāievieš pilnīga skaidrība.

CSN 185.punkts nosaka: "185.1. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi: diennakts gaišajā laikā - ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;"

No ceļu satiksmes drošības viedokļa un transportlīdzekļu vadītāju kultūras viedokļa signalizēšana ar gaismām ir atbalstāma, jo tādējādi var brīdināt, piemēram, par neieslēgtām gaismām, par tuvumā esošu CSNg u.tml.

Policijas iebildumi un sodīšana par signalizēšanu par viņu "slēpni'' ir nepamatota. Pirmkārt, tas nav nekas neatļauts, lai arī kā policijai dažādu subjektīvu iemeslu dēļ tas varētu nepatikt.

Otrkārt, mūsuprāt, nav nekas nosodāms, pabrīdināt savu kolēģi uz ceļa par priekšā sagaidāmo policiju un viņam atgādināt nenovērst uzmanību no ceļu satiksmes apstākļiem un CSN ievērošanas.

Treškārt, un tas ir ļoti būtisks iemesls, ceļu policija nepieļaujami un bieži novieto savus transportlīdzekļus vietās, kur to aizliedz CSN. Piemēram, saskaņā ar CSN 135.3.punktu aizliegts apstāties un stāvēt uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem. Es gandrīz katru dienu redzu policijas transportlīdzekli kādā no šīm stāvēšanai ļoti bīstamajām un satiksmes drošību apdraudošajām vietām. Saskaņā ar Valsts policijas noteikumu Nr.5 par satiksmes uzraudzību 75.2.punktu policijai aizliegts apturēt transportlīdzekli vietās, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Bez tam saskaņā ar šo punktu aizliegts apturēt transportlīdzekļus no pretējās kustības joslas, ja ir divas vai vairāk kustība joslas vienā virzienā. Diemžēl šī prasība bieži tiek pārkāpta, radot draudus ceļu satiksmes drošībai. Vēl izplatīta ir slēpšanās krūmos un tad pēdējā brīdī skriešana uz ceļa, aizmirstot par savlaicīgām un saprotamām darbībām. Šādos apstākļos katra vadītāja pienākums ir brīdināt par policijas posteni, lai vadītāji būtu gatavi iespējamām briesmām.

Sodus par nepareizu apgaismes ierīču lietošanu var atrast LAPK 149.17pantā. Šajā pantā nav paredzēts nekāds sods par signalizēšanu ar tālajām gaismām, tāpēc jāskatās, kādus CSN punktus un LAPK pantu policisti ir ierakstījuši protokolā, lai pamatotu sodu. Protokolā tad noteikti jānorāda, ka nepiekrīt protokolam un jādodas uz tiesu ar iepriekšminētajiem argumentiem. (E.Džeriņš)

Kā rīkoties, ja policija sastāda protokolu par pārkāpumu, bet es esmu pārliecināts, ka pārkāpumu neesmu izdarījis? Vai varu neparakstīt protokolu?

[01.10.2013] Jums ir tiesības neparakstīt protokolu. Policija šādā gadījumā izdarīs protokolā attiecīgu atzīmi. Taču tas neietekmēs protokola spēkā esamību. Turklāt neparakstīšanas gadījumā protokola kopija jums netiks izsniegta.

Pareizāk ir protokolam pievienot paskaidrojumus un piezīmes. Ierakstiet vismaz frāzi "protokolam nepiekrītu". Atcerieties, ka protokola parakstīšana bez iebildumiem un piezīmēm vēlāk pamatā tiek traktētā kā piekrišana protokolā norādītajam pārkāpumam.

Sīkāk lasiet sadaļā Protokols.

 

Ja pārsūdzu sodu policijā, cik ilgā laikā sūdzība tiek izskatīta?

[01.10.2013] Sūdzību izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības un visu lietas materiālu saņemšanas. Lēmumu triju darba dienu laikā pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūta pie administratīvās atbildības sauktajai personai. Parasti policija arī izmanto visu tai atvēlēto termiņu. Tomēr tai pašā laikā nevajag zaudēt modrību un nepieciešams pastāvīgi pārbaudīt, vai pastkastītē nav atstāts uzaicinājums saņemt policijas sūtījumu.

Lēmums stājas spēkā tad, kad ir iztecējis lēmuma vai vēlāk tiesā sprieduma pārsūdzēšanas termiņš, vai taisīts galīgais nolēmums tiesā, kurš vairs nav pārsūdzams.

Sīkāk lasiet sadaļā Soda piemērošana.

 

Ja pārsūdzu lēmumu, vai man ir jāmaksā uzliktais administratīvais sods?

[01.10.2013] Sūdzība aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi. Tādējādi naudas sods nav jāmaksā un administratīvais arests nav jāizcieš līdz brīdim, kamēr spēkā stājas lēmums vai galīgais tiesas nolēmums. Arī uzskaites punkti netiek piemēroti. Taču transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas lēmumu sūdzības iesniegšana neaptur.

 

Ko darīt, ja avāriju izraisījušajam vadītājam nav OCTA?

[01.10.2013] Cietušajam ar pieteikumu javēršas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja tāds ir sastādīts.

Vainīgajam arī jāvēršas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā, tam iesniedzot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja tāds sastādīts, vai rakstveidā informējot par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija. Vainīgajam situācijā, kad nav OCTAs, diemžēl būs jārēķinās ar regresa prasību, t.i., no viņa tiks piedzīti izdevumi. Tomēr tik un tā vainīgā interesēs ir aktīvi iesaistīties apdrošināšanas gadījumā izskatīšanā, jo tādējādi iespējams mazināt risku, ka apdrošinātājs sarēķinās nepamatotas, pārspīlētas un neattiecināmas cietušā transportlīdzekļa remontizmaksas.

Saskaņā ar vairumu KASKO apdrošināšanas noteikumu OCTAs neesamība netraucē iegūt KASKO apdrošināšanas atlīdzību, tāpēc vainīgais var vērsties pie sava KASKO apdrošinātāja. Tomēr jāatceras, tikai KASKO apdrošināšana segs CSNg vainīgajam nodarītos zaudējumus, jo OCTA sedz tikai cietušajam nodarītos zaudējumus.

Sīkāk par OCTA un KASKO lasiet sadaļā Apdrošināšana.

 

Kā rīkoties, ja avāriju izraisījušais vadītājs aizbēg no ceļu satiksmes negadījuma vietas?

[01.10.2013] Pierakstiet vainīgā transporta līdzekļa zīmes numuru, marku, krāsu un citus parametrus, kas palīdzētu atrast vainīgo. Pierakstiet liecinieku vārdus un kontaktinformāciju. Tad izsauciet policiju, kurai pastāstiet, kas noticis, un sniedziet visu iespējamo informāciju par CSNg izraisītāju. Pavērojiet, vai apkārtnē neatrodas kādas novērošanas kameras, sazinieties ar to īpašniekiem un lūdziet saglabāt videoierakstu līdz attiecīgam policijas pieprasījum.

Sīkāk lasiet sadaļā CSNg.

 

Ko darīt, ja esmu nozaudējis vadītāja apliecību?

[01.10.2013] Nekavējoties ziņojiet CSDD, ka vadītāja apliecības jums vairs nav. Jo ātrāk par to paziņosiet, jo mazāka varbūtība, ka, kādam izmantojot nozaudēto apliecību, Jūs varat tik apsūdzēts pat nopietnā administratīvajā pārkāpumā. Piemēram, kāda tiesa atzina personu par vainīgu transportlīdzekļa vadīšanā alkohola reibumā un piesprieda naudas sodu, administratīvo arestu un atņēma tiesības uz vairākiem gadiem. Tikai apēlācijas instancē, pateicoties videoierakstam, atklājās, ka patiesais vainīgais bija izmantojis notiesātās personas pazaudēto vadītāja apliecību, kur savukārt policija personu vizuālajai nesakritībai nebija pievērsusi uzmanību. Tāpēc pret vadītāja apliecības nozaudēšanu jāizturas tikpat nopietni kā pret pases nozaudēšanu.

Jaunu apliecību varat saņemt CSDD.

 

Vai drīkstu braukt, ja man ir pazudusi/nozagta vadītāja apliecība?

[01.10.2013] Vadītāja apliecība tikai apliecina, ka esat normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nokārtojis visas prasības vadītāja tiesību iegūšanai.

Tomēr ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka autovadītāja apliecībai ir jābūt klāt, kad braucat ar transporta līdzekli. Ja apliecību nevarat uzrādīt, tad par to tiek uzlikts salīdzinoši mazs sods. Ja līdzi ir kāds cits personu apliecinošs dokuments, tad policija pārliecināsies savā datubāzē par tiesību esamību, pēc kā ceļu varēs turpināt.

Ja apliecība nozagta vai pazaudēta, nekavējoties par to ziņojiet CSDD un pēc iespējas ātrāk iegūstiet jaunu apliecību.

 

Ja veikalā pirkts alkometrs pēc ballītes uzrāda tikai 0,2 promiles, vai drīkstu braukt?

[01.10.2013] Vienmēr un visos gadījumos labāk nogaidīt, nekā pakļaut riskam savu un citu cilvēku veselību vai pat dzīvību. Jāņem vērā, ka pēc alkohola lietošanas pats nespējat objektīvi novērtēt savas spējas.

Nedrīkst simtsprocentīgi paļauties uz veikalā pirkto alkometru rādījumiem. To precizitāte atpaliek no vēlamās, un ar ceļu policijas rīcībā esošu kalibrētu alkometru uzņemts rādījums var Jūs pārsteigt. Sīkāk lasiet sadaļā Alkohols.

Tāpat nevar apgalvot, ka, piemēram, 0,2 promiles ir “tikai”. Daudz kas ir atkarīgs arī no konkrētā organisma īpatnībām.

Jebkurā gadījumā ievērojiet vienkāršu principu: nekad nebrauciet dzērumā un nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas nesēdieties pie stūres!

 

Pirms nedēļas biju Amsterdamā un uzpīpēju „zāli”. Kas man jāņem vērā?

[01.10.2013] Atšķirībā no alkohola, apreibinošo vielu klātbūtne organismā kontatējama vēl ilgi pēc to lietošanas, neraugoties uz to, ka persona vairs sen neatrodas šo vielu iespaidā. Marihuānu, piemēram, urīnā var konstatēt pat 2,5 mēnešus pēc tās lietošanas. Ja jums tiek veikta pārbaude, atsakieties no urīna nodošanas, pieprasot asins nodošanu. Ja asinīs nekonstatē nekādas vielas, tas nozīmē, ka persona nevar atrasties kādu vielu ietekmē.

 

ad
Sodi un punkti