Vispirms autors vēlas norādīt, ka transportlīdzekļa vadīšana un apreibinošās vielas ir pilnīgi nesavienojamas lietas. Turklāt ar šīm vielām ir daudz sarežģītāk nekā ar alkoholu, kura koncentrācija visdrīzāk nepārsniegs pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, nogaidot 24 stundas pēc pēdējās alkohola lietošanas. Bet, piemēram, marihuānu urīnā var konstatēt pat 2,5 mēnešus pēc tās lietošanas, kaut, protams, persona neatrodas šo vielu iespaidā visus 2,5 mēnešus. Interesanta situācija ir, piemēram, ar tādu medikamentu kā klonazepāms. Polijā ražotam medikamentam instrukcijā norādīts, ka transportlīdzekli nedrīkst vadīt 6 dienas pēc lietošanas, bet Olainfarm ražojuma instrukcijā - 6 mēnešus. Turklāt daudzi medikamenti satur gan psihotropās, gan narkotiskās vielas. Šajā rakstā sniegta informācija par būtiskāko apreibinošo vielu sakarā, lai nesanāktu būt bez vainas vainīgiem kā apskatītajos gadījumos no tiesu prakses.
Apreibinošo vielu ietekmi drīkst veikt transportlīdzekļa vadītājam tikai tad, ja pirms pārbaudes transportlīdzeklis ir vadīts. Tātad no transportlīdzekļa atrašanās kustībā līdz transportlīdzekļa apturēšanai un pārbaudes veikšanai nedrīkst būt laika pārtraukumi, un tam jānotiek policijas darbinieku redzeslokā. Atrašanās stāvošā transportlīdzeklī nav vadīšana. Ja, piemēram, vadītājs piebrauc pie mājām, aizslēdz transportlīdzekli un mājās lieto kādu medikamentu, kurš satur psihotropās vielas, tad šajā brīdī persona vairs nav autovadītājs un pārbaudei nav pamata.
Apreibinošo vielu konstatēšana notiek tikai MK noteikumos noteiktajās ārstniecības iestādēs. Ārstniecības iestādē pārbaudi drīkst veikt sertificēts narkologs vai cits sertificēts ārsts.
Ārstniecības iestādē pārbaudi veic kādā no 3 bioloģiskajām vidēm - asinis, urīns vai siekalas. Parasti narkotisko vielu aizdomu gadījumā tiek prasīts nodot urīnu. Taču, ja vadītājs atsakās nodot urīnu, tā vēl nav atteikšanās no pārbaudes, jo narkotiskās vielas var konstatēt arī abās pārējās bioloģiskajās vidēs.
Par medicīniskās pārbaudes rezultātiem ārstam ir jāinformē transportlīdzekļa vadītājs. Praksē gan vadītājs par pārbaudes rezultātiem uzzina tikai no policijas administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī. Ja vadītājs nepiekrīt pārbaudes rezultātiem, tad medicīniskās pārbaudes protokolu sagatavo tikai pēc atkārtotas paraugu analīžu veikšanas. Ja par pārbaudes rezultātiem tiek uzzināts policijā, tad policija ir jālūdz nosūtīt paraugus atkārtotai pārbaudei.
Policijai ir pienākums atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas personu, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka tā atrodas apreibinošo vielu reibumā, pēc kā veic pārbaudi. Apreibinošo vielu pārbaude bioloģiskās vides paraugos var notikt vairākas dienas. Tāpēc transportlīdzeklis pēc pārbaudes tiek atgriezts vadītājam tikai tādā gadījumā, ja apreibinošo vielu iespaids medicīniskajā pārbaudē netiek konstatēts klīniski. Ja reibums tiek konstatēts klīniski, tad transportlīdzeklis tiek izņemts.
E.Džeriņš, mag.iur.
